sestdienas vakars, kaste alus, veci cīņu biedri, lielisks laiki apstākļi. kārtējā Baldone aizvadīta godam atvienvārdsakot. pohas gan vakar bija pamatīgas, bet tās bija tā vērtas:) īsti jau neko nevar uzrakstīt, jo to sajūtu, kas pārņem tur un ar tiem cilvēkiem kopā esot, to nevar aprakstīt.

turklāt pēc manām plaušām diezgan nāvīgās nakts trases jeb dažādiem vingrinājumiem tuvējos mežos ar orientēšanās piestienu, nesekoja tradicionālais kāpiens LMT tornī un kādu trīs vai četru stundu gara saruna ar moon torņa apakšā, nevērojot kā caur torņa trubu režģi lēnām nāk lejā gaisma.. skaisti.

zināms taču, ka moon tagad jau jāsaka par pirmo zilo mīļo satraucas ka nu tikai, tad nu arī ieslēdzu mierīgo režīmu kā nu māku, bet nē - es vēl joprojam braucot briesmīgi un agresīvi. tas tik pat populārs viedoklis, kā mana nemāka miksēt, bet atšķirībā no otrā, pirmam es negribu tik viegli piekrist, jo neviens tā īsti konkrētus argumentus pateikt nevar. tādu pārspīlēti subjektīva ļurināšana vien sanāk.