bija. ir. būs. pagātne. tagadne. nākotne. tik nošķirtas un neaizsniedzamas, bet arī kopā sajaukušās vienā lielā putrā. putrā sauktā par dzīvi. pagātne-tagadne-nākotnē - patiesā trīsvienība.

viss - otro vakar pēc kārtas ir bijis jānonāk pie punkta, kad jābeidz sevi čakarēt, jāpieceļ sava pakaļa un jādodas kaut kādā virzienā. laikam jau māju. visticamāk jāatkorķē iesāktā vīna pudele no Liepājas un jāpabeidz iesāktais Šindlera saraksts. tāds iesāktā-pabeigtā vakars, lai nedomātu par to, kas ir jau pabeigts. ai cik murgaini, bet nu galvenais, ka es pats saprotu.

tādai praktiskākai lietai pievēršoties - šodien jāsāk krāmēt somas un tad nu esmu iedomājies, ka būtu reāli debīli doties uz Šveici un nenofotografēt ne nieka. jau gana stulbi ir tas, ka atdevu savu datora autolādētāju laboties tikai pirms pāris dienām. tieši, lai nedabūtu atpakaļ uz aizlidošanas brīdi bļin. bet nu vismaz fotoaparātu man kāda laba sirds varētu aizdot. kaut vai uz pirmo nedēļu..