jau vakar no viņiem labāk palikās, bet šodien kaut kā ielīdu kaut kādās fanu lapās un tādas interesantas štelles izlīda laukā... vienīgi žēl, ka mūsu antipirātisma laikmetā viss, ko var atrast ir dziesmu nosaukumi, nevis dziesmas. turklāt reāli jau nevarētu arī legāli tādas dziesmas, kas, piemēram, nav iekļautas Scrubs oficiālajā, bet ir neoficiālajā, skaņas celiņā, dabūt. paradokss. toties mierinājumam atradu, piemēram, lapu, kurā ir skaņas no Scrubs. visādi dialogi utt. pie šitā es vienkārši rēcu.

es beidzot atcerējos izdarīt to, ko biju nosolījies sev ieviest kā ikdienas rutīnu - paskatīties, ko es tajā dienā esmu pļurkstējis pirms gada vai diviem (tas gan būs iespējams tikai no oktobra). šodien paskatījos. un ne nu gluži pirms gada precīzi, bet ap šo laiku - kāds pārsteigums - es gruzījos par to pašu personu, ko šobrīd. nesalīdzināmi mazāk gan, bet tomēr. turklāt šis stāsts pat pārlasot man likās gana labs un ar vel joprojām aktuālu morāli esam.

ar šo oficiāli paziņoju, ka šodienas augstāko sviestainības līmeni esmu sasniedzis un nakšu pie prāta. "kāda ir mēraukla" varbūt jautāsiet? "mēraukla ir sekojoša" - es atbildēšu - "turpinām rakņāties pa dažādām ar Scrubs saistītā interneta novietnēm un atrodam Zach Braff lieliskās filmas Garden State (kur viņš ir galvenās lomas tēlotājs, scenārija autors un vel režisors piedevām) blogu, kas pašlaik ir principā vienkārši viņa blogs. nu ja. ar to nepietiek. pielieku to kā sindikātu journal.bad.lv. var atrast šite un pielikt kā draugu - gluži kā es to izdarīju un pavadīju labu laiku to postus arī lasot." sviestaini indeed no manas puses.

un es domāju, ka Shark Tale mani uzjautrinās...