esmu atpkaļ darbā pēc 9dienu pārtraukuma. dīvaini. ir sajūta, ka sēžu atkal 7dienas vakarā darbā un nekas nav mainījies. bet ak vai.. ir mainījies tik daudz. par daudz. daudz par daudz.

esmu zaudējis annu un līdz ar to arī gandrīz visu savu pašcieņu, jo jūtos kā pilnīgs muļķis. toties esmu ieguvis vēl vairāk draudzības - par spīti ceļojuma konfliktiem, vēl labāku sajūtu par saviem draugiem. esmu ieguvis labākā baseinā-lēcēja titulu un tiesības dzirdēt no kits, renton un piccolo vārdus "I'm youre bi-atch". esmu zaudējis vēlmi braukt uz Šveici. valsti, kura bija manā visvairāk gribamo valstu topa otrajā vietā. esmu ieguvis "brīvību", bet zaudējis jebkādu vēlmi to izmantot. esmu beidzot ieguvis spēju mazliet atslēgties no TĀM domām, bet spēju to zaudēt kādas reizes 30 dienā, paskatoties uz nokaltušo palmu uz sava galda, tinamo tabaku, šveices kafijas krūzīti, pelnu trauku un vēl 1000 un vienu lietu, jo vieglāk būtu uzskaitīt lietas, kuras man neasociējas ar viņu, un spēju zaudēt vai galvu netīšām vai tīšām ieraugot viņu kādā bildē. un galu galā Udas spalvas, segu, pārtiku un vēl visādu staffu, kas man pagadās ceļā, jo Uda... jā nu Uda arī nav parasts suns priekš manis.

esmu zaudējis vēl kaudzi un ieguvis arī kaudzi (ne)lietu un kā redzams, tad zaudējumi mijas ar ieguvumiem un viss būtu kārtībā, ja vien tas pirmais nebūtu tik skarbs..

nepietiek ar to, ka tie ir friends, bet vēl uzliekās 3. sezonas 12. sērija - The One With All The Jelousy. ironiskāk īsti nevar būt.