lūk tas ir egoisms. stingrs, noturīgs un absolūti nesatricināms. laikam jau sev tādu varētu vēlēties. vismaz brīžam. katrā ziņā ko tik spēcīgu pat es nebiju gaidījis un pašlaik pat nav ilūzijas, ka kaut kas varētu būt pietēlots vai kā tamlīdzīgi. un nebiju gaidījis, ka būs šādi. pilnīgi neizprotami, negaidīti un vēlreiz man nesaprotami. un neizsakāmi skumji.

bet man ir draugi. lai arī nevar jau īsti, bet vismaz cenšas palīdzēt un tas silda. ai kā tagad silda.

fui cik tas viss skanēja patētiski, raudulīgi un bez mugurkaula, bet tāds es kādu laiku vēl būšu so maby keep away...