tik daudz ir ko teikt. tapēc, ka jūtos labi. pārsteidzošā kārtā:) jo vakar pilnīgi tā nelikās, jo, lai arī 5dienas un 6dienas pasākumiem nebija ne vainas (es pat teiktu, ka ļoti labi izdevušies bija. es pat vairs nevaru atminēties, cik daudz man dzeramos sajūsminātie apmeklētaji uzlika un cik daudzi pirms iešanas prom nāca un teica, cik es esot lielisks. gandrīz sāku noticēt:) ), tie bija baigi nogurdinošie. ne tik daudz fiziski, jo gulēt maz nav nemaz tik ļauni, bet morāli gan. es nez kādēļ vēl joprojām bik tā kā iespringstu par tā pasākuma norisi un tas liek tā vareni atšļukt, kas saprindzinājums beidzies. pazīstama štelle, ko? :D

tā nu vakar sēdēju mājās ar dziļu pārliecību, ka nekur negribu doties, pavadīšu pēc ilgiem laikiem vienu vakaru mājās un nodarbināšu sevi ar absolūti trulu un nebaudāmu TV skatīšanos. bet kas tev deva. tā saule tā bļaustījās aiz loga, ka pāris cilvēki paši pieteicās uz jūras/mola-braucienu, kam es nespēju attiekt, jo tas pat nebija pret manu 7dienas prinipu nedoties uz centru:)

sēdēt pie mola bija vareni. sarunas mazas, smiekli pa brīžam lieli, kāda akmeņu pasvaidīšana un citāds pie-ūdens-sēdēšanas-bulšits, bet atlaida dvēseli, ja tā varētu teikt:) sāku smaidīt un domāt un tur arī iekritu. sagribējās to fīlingu pastiept garumā un tapēc (bez lielām realizācijas iespējamības cerībām) izteicu ideju tā uz sitiena braukt ar telti (kas man vienmēr lietošanas gatavībā ir bagāžniekā līdz ar dažām citām šāda veida nodarbēs noderīgām lietām:) ) uz kādu vientuļu jūras krastu. un šito brīnumu! ne gluži sacīts-darīts, jo tikai pēc divām stundām, bet pasāciens sāka savu gaitu:)

jau tā uz pusnakti ieradāmies Garkalnēciemā :) un ieņēmām campfire pozīcijas (zinātājiem teikšu, ka uz otru pusi no tradicionālā volejbola death match norises vietas :) ), tika uzslieta telts, iekurināts maz-mazītiņš ugunskurs (kā mēs izsecinājām vēlāk - no nūdistu-privātīpašnieku privatizēto sauļošanās pleķīšu atzīmējuma kociņiem:) ) un vakars sākās turpinājās:)

kāda mēnesnīca, kāds ūdens pirmajā šīs sezonas peldē turklāt vēl jūrā, kāds fīlings, kad centies atcerēties kopā ar pārējiem kādu dziesmu, kurai būtu zināms vairāk kā piedziedājums. un vēl visam klāt sajūta, ka tu 6os pieslienies kājās un visapkārt tikai pilnīgi mierīgs ūdens klajš un liedags. o - romantika :)

psc daudz sarakstīju. atvainojos, ja kāds šitik tālu tika, bet esmu (vismaz pagaidām pirms reālās darba dienas sākuma) pozitīvisma pārpilns :)