laikam jau cilvēki var tikt izlutināti visādos veidos. tikko, piemēram, uzradās viens, kas ir izlutināts ar to, ka visi viņam pakaļā lien. un ne jau tikai darba lietās un laikā (jo viņš tomēr ir vairāku nozīmīgu preses izdevumu īpašanieks), bet arī brīvajā laikā. viņš kaut ko laikam ir sajaucis, jo gaidīja, ka es arī tā darīšu. man drošvien tā arī vajadzēja darīt, jo tagad drošvien tiks sajauktas privātās un darba lietas un es palikšu bez pašlaik visvairāk naudu nesošā klienta, bet man pat laikam ir pat daļēji pofig, jo šādos brīžos principi ir svarīgāki.

Upd. cilvēki saka, ka nesakarīgi, tā ka mēģināšu paskaidrot.
minētā persona, kuru stāstā sauksim par V.S. ir viena no maniem klientiem īpašnieks un reizē arī piedzīvotājs šī te klienta vadītājai, kuru sauksim vienkārši par V.
tātad V. vienu jauku dienu palūdz, vai es nevarētu ievilkt viņai mājās (respektīvi, V.S. mājās) ierīkot bezvadu tīklu. tur visādi gāja ar aparatūru, kura lēni nāca, bet ne labi. izrādijās bojāta, bet es viņu pats nebiju pircis, jo V.S. ne ta gribēja ietaupīt ne ta ko. arvienvārdsakot tiku ievilkts tādā pasākuma viducī, no kura man ar godu vajadzēja ārā tikt, ko arī gandrīz biju izdarījis vairāk kā godprātīgi tajā dzīvoklī rukājot kādas stundas 8 vismaz un kā parasti visu darot pēc labākās sirdsapziņas.
pēc tam izrādijās, ka pasākums nav nekāda haltūra, bet tā vienkārši tiek uzskatīts par daļõu no maniem pienākumiem V.S. piederošajā uzņēmumā, kaut gan lieki pibilst, ka tā nu nekādi nav.
visam klāt vakar V.S. man piezvanīja, lai es atkal braucot un tur kaut ko parādot, izbīdot utt., jo viņam redzot mēbeles jaunas liekot. es teicos būt tur, bet tad saplīsa mašīna, sākās čakars un man tur neizdevās būt. vainīgs. un principā arī tāds jūtos. bet tā attieksme, kādu es šorīt saņēmu... par pasākumu, kuru es daru viņā mājās, brīvajā laikā, pēc darba laika utt. utjp., mani šitā nolamāt un nostādīt pilnīga sūda stāvoklī. tas priekš manis ir par daudz.
un to jau visu tā nevar pastāstīt, bet man ir sajūta šādos brīžos, kas neļauj neko citu, kā rīkoties pēc principiem...

tikko izdevu 380 latus. četri cilvēki lido par šo naudu turp un atpakaļ uz Šveici. I managed it!:) veel paliek mashiinu iire utt., bet the trickiest part is over, jo tās cenas tur ceļās tādos neparedzamos tempos un salikt kopā šito pasākumu ar astoņiem lidojumiem un četriem cilvēkiem šo cenu apstākli ņemot vērā - nebija viegli. tā ka no 10.08.-25.08. manis nav mājās:) jāizdomā gan, kā es vēl uz visu to monstrālo laiku sev aizvietotaju atradīšu un tā:)

tiešām patīkami. 50 minūtes sarunas (diezgan bēdīgas kvalitātes, bet nu bij ok) ar Šveices tālruni parasto izmaksāja 1 eiro. tiešām patīkami. un šādi vēl 9 vakari potenciāli ir priekšā:)