tu ej pa rīgas ielām. viss ir vēl tumšs, bet debesīs jau parādās zaglīgais rīta atspulgs un kļūst arvien spožāks un spožāks. vējš plosās it kā atzīmētu pilsētas, kurā piedzimst vējš, dzimšanas dienu. bet tevi tas nesatrauc. tu uz to visu skaties it kā no malas, jo galvenais ir mūzika. tā tevi vada pašīm tukšajām ielām. gabals pēc gabala, vien par otru labāks...viens par otru piepildošāks un iederīgāks.

izskatās jau, ka kādu laiku es tais debesīs aizķeršos un nu man ņem un prasa, lai es izdomāju tekstiņu par sevi tur, kur mūzika un dejas pieaugušajiem. stulbi. jo ne man kāds ūberkūlais dj vārds izdomāts, ne es kāds dj vispār. ko lai dara?:)