man beidzot ir izdevies nedaudz atiet no pretīgās sajūtas, kas man seko kopš pamošanās brīža. proti - vakar man pus pa jokam, pus pa nopietnam piedāvāja vienu 318is bembi pirkt. laikam jau tas kaut kur galvā aiķērās un uz rīta pusi es sapņoju sapni, kurā es... nu, protams, iegādājos bembi. turklāt nekādu parasto, bet tādu ūberuztjūnētu. pilnīgi pārbūvētu un ekskluzīvu. vienīgi nezinu, kādēļ rozā. ņemot vērā, ka sapnī vedu to rādīt sievietei, tad drošvien tādēļ arī rozā, jo tādu (I mean pink) viņa labprāt redzētu visu pasauli.

any road (šitā briti sakot anyway:) ) - to bembi 5 minūtēs, kuras es biju atgājis no viņa nost, man nozaga. turklāt tā zagšana tur bija tāda kā oblava, jo tika reizē nozagti vēl vairāki autiņi un bija traucēti mobilie sakari, kādēļ es skrēju uz tālo benzīntanku zvanīt pa parasto telefonu mentiem. un tas viss, tā fucking bezpalīdzīgā sajūta tik nepatīkamas sajūtas uzjundīja. galvenokārt jau saistībā ar neseno golfa disku gadījumu. tā ka tikai vēlreiz pārliecinājos, ka es negribu riska grupas mašīnu pirkt.

un man kaut kas jādara ar visu šito pēdējā laika slimību. jāaizmirst tie autiņi, lai ir miers.