nu kapēc vienmēr jābūt šitā, kad viss ir it kā saplānot un te - bums - un kaut kas iekrīt ceļā pilnīgi negaidīt, neplānots un visu potenciāli mainošs. uzsvars uz potenciāli, jo, ja būtu mainošs for sure, tad problēmu nebūtu, jo nebūtu jāzīlē, kā varētu būt, kā nevarētu būt utt.

respektīvi, tikko radās potenciāla iespēja dabūt klientu, kas ir reizes četras lielāks par pašlaik lielāko. kas savukārt nozīmētu ilgi gaidīto stabilitāti un reāli iespēju sev izmaksāt kādu minimālo algu. but on the other hand... tā nu tagad mēģinu izzīlēt, vai atkārtosies nesenā pieredze ar kādu būvniecības uzņēmumu, kas mani pašās beigās ņema un atšuva, vai ari viss būs kedā.

un lūk paralēli šim - tuvāko divu dienu laikā man ir jānosūta CV uz "normālo" darba vietu, ja gribu tu tomēr strādāt. gribēt negribu, bet vajag, ja gribu izdzīvot. savukārt, ja izpildās augstāk minētās cerības, tad reāli nav pat ko sapņot, ka varēšu visu paspēt.

un ko lai es tagad izdomāju, ibio?