šodien grāvī uz ielas redzēju savu retarded  bērndārza biedru A. toreiz viņš skrāpēja, koda, plēsa matus un čurāja (zeķu)biksēs. izskatās, ka nekas nav mainījies tajā nozīmē, ka vinš ir vēl joprojām atpalicis. un ne jau stipri. viņš, piemēram, gāja tagad no Mego ar iepirkumu maisu:) bet enīvej - šajās reizēs uz jautājumu - vai tev viss ir kārtībā, atbilde ir gatava

mūžīgā problēma. vismaz man un vismaz kopš es pīpēju - ziemā pīpēt nav tik forši kā vasarā vai pareizāk sakot, tad kad auksti, nav tik forši kā, kad ir silti. nu tas pat kaķim skaidrs. bet neko jau nepadarīsi - pīpēt jāiet. vienkārši jāņem līdzi karstā tēja:)

p.s. atrakstīja džeks, kurš laikam būs spiests spēlēt pirms manis nākamajā fizmatu pasākuma. prasīja, lai es viņam iesakot, ko spēlēt. nu kas tas par sviestu?!:) man sastādīt programmu dziesmu pa dziesmai visam vakaram vai kā?:)