visu savu apzinīgo mūžu esmu priecājies par to, ka manas istabas logs ir vērsts būtībā tieši pret austrumiem un katru rītu, kad sanāk piecelties ap saullēkta laiku (un ziemā to izdarīt sanāk, protams, biežāk:) ) sanāk priecāties par fantastiskajām mākoņu un gaismas spēlēm...

turklāt man šorīt kolēģe uzjautāja, vai ar mani viss ir kārtībā - divus rītus pēc kārtas ierodos čutj ne pirmais darbā, turklāt vēl ar šlipsi ap kaklu un vispār...:)

p.s. vēl par bērnības atmiņām runājot, manā rīcībā ir pirmās 7 sērijas no Saved By The Bell:)) kurš atcerās, mani sapratīs:))