vienā brīdī iedomājos, ka aizvakar gulēju pa nakti teltī un man tas likās pilnīgi normāli. nu tā vienkārši forši. un šitais viss neizsaka manas izjūtas ne par kapeiku:) tā galvenā doma - pēdējā laikā esmu kļuvis... nezinu - atvērtāks, trakāks, gatavs uz avantūrā... atrast īsto vārdu nevaru, bet sākās tas neilgi pirms stopēšanas mēneša garumā un turpinās vēl joprojām. lūk tas manuprāt ir lieliski:) vēl joprojām esmu sēne, bet tajā pašā laikā...

likās, ka neesmu bijis lekcijā gadus trīs:) kaut arī ir pagājis ne vairāk kā gads. tb mazāk. dīvainas izjūtas.

pēc tam izlēmu aizkāpt uz ex-skolu un noskaidrot kaut ko par gaidāmo salidošanu, bet tā vietā sanāca apmēram šāda saruna (kur X,Y ir pasniedzēju vārdi un E ir manējais:) ):
E:Vai X šodien ir skolā?
Y: Nē. Viņš slimo.
(man izlaužās it kā pilnīgi dabisks jautājums)
E:Kas tad viņam?
Y:Nu vienkārši slimo cilvēks.

protams, ka man bija skaidrs - it's not my business un palika bezmaz kauns par savu nepieklājīgo ziņkāri. protams, pārdomas turpinājās par ziņkārības (ne)pieklājību vispār un izlēmu, ka esmu nepieklājīgs:)