ja man nebūtu pārsisti deniņi ar cepešpannu, tad varētu teikt, ka perfekts tiesību aplaistīšanas pasāciens bija:)

bet par spīti visam jāsaņemās un jāaiziet paspiest roka visādiem absolvējušiem krāniem:)

izrādās, ka esot izlaidumā, viss lielais pohujisms pazūd un skan tikai "es arī gribu!":)

viss pēc kārtas:
1) stāsta darboņi:
galvenais varonis Bonifācijs
stāstā svarīgā taču neredzamā Sezārija
Bonifācija draugi, skaitā apmēram 20, kuriem, dīvaini, bet visiem ir vienāds vārds - par godu ikgadējām vislatvijas draugu glābšanas  spēlēm - Jānis

2) pre story:
tā nu sagadījās, ka Bonifācijam stroga bija intīmi sakari (kopīraits Gustavo) ar Sezāriju. tad vienā dienā Sezārija ņēma un aizbrauca uz, lets say, pus gadu pie saviem radiniekiem uz Meksiku.

3) galvenā daļa:
Bonifācijs sāka sarast ar radušos situāciju, bet bija tā ka nu nedaudz tomēr sarūgtināts, ka šitā liktens pielika viņa kapuci. kā viegli noprotams, visi Jāņi arī uzzināja Meksikas gūsteknes (kopīraits Eldars Rjazanovs) stāstu un parasti sākās saruna par un ap šo straujo kā Mežonīgā upe (kopīraits Holivuda) dzīves pavērsienu. bet parasti sarunas beidzās ļoti līdzīgi - Jānis bija briesmīgi priecīgs par draugam uzsmaidījušo veiksmi un teica:
"Lieliski! Tev taču tagad būs riktīgas Bonifācija brīvdienas!" (kopīraits Mosfiļm) (autora piezīme - Bonifācija brīvdienas nozīmē laišanu pa labi un pa kreisi un vēl visādus burvīgās dzīves piedāvātos labumus, kurus ļaunais matriarhāts parasti laupa visādi apspiestajam stiprajam dzimumam)

4) un tagad morāle, bērni:
Bonifācijam vienmēr ir licies (par spīti nejaušajai vārdu sakritībai brīvdienu tautiskajā nosaukumā), ka šītā štelle nerullē. viņš nekad nav zinājis, kādēļ tieši tā, bet tā nu tas ir bijis. tāpat kā jūrā veļas viļņi un ziemu nomaina pavasaris. nu jūs sapratāt.
un šeit nu galvenais jautājums - vai ir kāda universāla vērtību skala, pēc kuras izmērit, kas tad ir foršāk - būt Jānim vai Bonifācijam? ne viens, ne otrs nemainīsies un viss vienmēr (nu tā vismaz autoram liekas) nemainīsies, bet vienmēr pavisam nedaudz liksies, ka būt Jānim ir nedaudz varbūt labāk?

P.S. autors atzīst - stāsta beigas sanāca pilnīgi nekam nederības, bet ko padarīsi. nav jau nekādas Bonifācija brīvdienas.

P.P.S. visi stāsta varoņi ir izdomāti. jebkura saskatītā līdzība ir pilnīgs bulšits un līdzības saskatītājs var pats sevi vainot par nenovēršamajām katastrofālajām sekām.

sviesta beigas.

vēl viens vakars bez nekā... caurums veidojās...