cik grūti ir pārkāpt sev pāri. pārvarēt savu...nezinu īsti kā to nosaukt...ne ta kautrību, ne ta pietāti, bet tad kad rodas sajūta, ka mani čakarē, tad tomēr var. ņēmu un apgāju stulbu padoto un runāšu rīt ar priekšnieku, jo ne jau par velti cilvēki ir vadītājos - parasti tas norāda uz vismaz kaut kādām saprāta spējām un tieši tas ir npiecišams manai pārliecināšanas demogoģijai:)

šodien gaidīju, kamēr čiņī golfiņu atkal - mierīgi dzēru kafiju un kalu savas megasistēmas plānus. bail palikās. bail, ka viens to īsti neizcelšu. atkal jāpārkāpj pāri tam... nu tam pašam.

kā šodien teica piccolo  savā kārtējā precīzajā un lieliskajā sprediķī - ir jāaug..:)

cheerz!:)

deem kaa St. Germain rullē!!! pēc ilgāka laika atkal ierubīju visus manā īpašumā esošos albūmus - perfect:)