diezgan bēdīgi secinājumi pēc vakardienas. šie secinājumi gan nav nekas jauns, jo tas ir skaidrs kopš sāku dzivot i-mājās. karoče - esmu sūdīgs dēls. un tas nav speciāli. tieši tapēc es nevaru mainīties.
jau kuro reizi gadās tā, ka es zinu, ka mātei ir jāziņo, ja kavēšos, citādi tiek uzburtas šausmu ainas ar avarējušu golfu vai vēl ko pašausmīgu. bet vienmēr pabrīdināt aizmirstu. galu galā ierodos apsveikt 21 vakarā. nu kur tas der? cita lieta, ka diena bija pārāk forša, lai no viņas tā vienkārši izrautos un skrietu uz Vecmīlgrāvi. bet vajadzētu. vajadzētu gribēties. it kā jau gribās, bet acīmredzami nepietiekami.
un kapēc uz manu palīdzību ir jāgaida 3 mēnešus? bļin - es to neciešu, bet nevaru neko mainīt...

---

aizlaidu uz Cesvaini uz Līvu koncertu:) bija baigi labais. 400km norullēti un skaidrība, ka gribu auto ar kruīzkontroli:) un klubs, kurā sula maksā Ls 0,20 un var nojaust, cik maksā viss pārējais:) karože baigi forši:)

pašlaik es tiešām nožēloju, ka nestrādāju, tu kur vairāk nestrādāju un ka biju, tur kur biju aizraucis, un ka neesmu piedzimis naftas magnātu ģimenē.