vakar saņēmu kādu ziņu.
šodien esmu uzvalkā, kolēģe prasīja "ko tu tāds sapucējies" un es teicu..es teicu vienu vārdu..
smiltis ir aukstas un sasalušas. to es domāju vakar vakarā.
šodien es domāju, ka tas ir tik neizturami debīli, ka tu nevari darīt neko, pilnīgi neko, lai būtu labāk. kautvai šķietami. kautvai tikai ar vārdiem.

smagi. negaidīti smagi. tā, ka izdevās vienu vārdu izspiest, bet cerams, ka bija skaidrs arī bez vārdiem...