| adīšana |
[18. Aug 2008|22:51] |
šovakar beidzot padevos jau ilgi briedušajai kārei paņemt rokās adāmadatas un dziju. To nebiju darījusi kopš...ēēē... 9.klases beigām? tātad kopā sanāk vairāk nekā 6 gadi. Šausmas, tik sen. Lai gan tas droši vien nekas neparasts nav. Neparastāka ir vēlme pie šī rokdarbniecības veida atgriezties. Laikam valdziņu uzņemšana ir kā braukšana ar velosipēdu [lai arī cik smieklīgs šīs frāzes lietojums manā sakarā arī nebūtu], ko aizmirst nevar nekad. Ar valdziņiem gan tik gludi neiet. Jo kreilisko valdziņu es šobrīd īsti neatceros, kā adīt. Nu labi, sākuma ir labi arī ar labisko.
Adāmā diena, hehe. :) |
|
|