Nu te taa dzejoliitis (rupjsh) uz pagjiraam:

Prieka Pundurs

Bija vēla, vēla nakts
Mamma kliedz ka dzimstot blakts
Skatās piedzimis ir kušķis
Maziņš PriekaPundurs-purkšķis
Sirsnīgs, mīļš un priecīgs bērns
Tētis saka:"nu bļin ērms!"
Patīk, ka to sien pie koka,
Ka to sexuāli moka.
Bērnība tam bija maiga,
Draugi bakstīja aiz vaiga.
Nogrieza tam vienu olu,
Kad viņš gāja reiz uz skolu.
Tāpēc varbūt viņa dzeja,
Ir kā paradīzes eja.
Nu ir Pundurs izaudzis,
Tomēr augums palicis.
Tagad viņam pat ir bāba
Kuru hujviņzin kur grāba.
Katru reizi ejot mežā,
Pundurs iebrauc viņai pežā!
Reiz pat viņš aiz priekiem ezi
Brīvi izpisa bez prezi!
PriekaPundurs dzīvo laimīgs,
Kaut gan augums gan nav mainīgs
Nu ir pagājis kāds laiks,
Vēljoprojām Pundurs maigs.
Tā tā dzīve ved pa takām
Vandoties pa vecām kakām
Vecums Pundurīti loca,
Peni slimība tam moca.
Laikam tas no vecā eža
Kuru drāzis bij bez preža!
Vēljoprojām vecais Pundurs
Sexuāls kā aklais dundurs.
Tas nekas ka otro gadu,
Drāž viņš savu beigto radu!

Rajels

*shim galdinjam wais neliet... :D
btw kaa noswineeji?