15. Aprīlis 2009

• Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet.
• 15.4.09 23:13
• "Tu gribi teikt, ka atgriezties nemaz nav iespējams? Ne jau to es domāju. Nē, es neraudu par bērnību, kuras siltajā lietus lāmā nevaru vairs ietilpināt kājas pēdu. Vismazāk es smilkstu pēc bērnības šaušalīgajām bailēm no tā, kas dzīve var izrādīties īstenībā. Es tikai ļoti, ļoti baidos, ka var pazust arī atmiņas. Ja reiz katram cilvēkam tās ir pilnīgi atšķirīgas, tad varbūt pagātnes nemaz nav. Katram sava zvaigznes aste melnā tumsā, ko izķēmo apkārtējās gaismas, un viss kļūst vienlīdz svarīgs un nesvarīgs. Tas, ko nesu sev līdzi, ir tikai mans? Tavs – ne? Tavs ir kas pavisam cits? Tad jau man nav iespējams tevi atrast. Ir jāiet prom ļoti tālu un ilgi, lai atgrieztos kaut uz īsu brītiņu, uz kliedziena mirkli, stāvot uz saulstara žiletes. Un tad –( tālāk... )
  
• Mūzika: Oceansize - Music for a nurse
• 20 rakstair doma