8. Aprīlis 2009

• Par kļūdām.
• 8.4.09 13:28
• "Es uzrakstīju vēl nedzimušu pasaku, un tāpēc viņa arī nemaz nepiedzima.
  Kad tu esi pilns ar tukšumu, kļūst mazliet skumji, vai ne?
  Vai divi tukšumi ir labāki par vienu?
  Nāc pie manis ar savu tukšumu, un mēs viens otru uz laiku piepildīsim.
  Es gribu rakstīt pasaku par savādnieku, kurš klīda apkārt un lasīja dzirksteles no citu dvēselēm, jo nevarēja atrast savējo."
  
  Es sāku ticēt horoskopiem. Šodien īpaši. Tik ļoti ne-īpašā, ne-intīmā portālā kā draugiem.lv. Es tikai neesmu sapratusi, kad man īsti viņus lasīt - uzreiz vai pēc tam?
  "Mani meli ir tas, ka mani sapņi atšķiras no ikdienas. Man nāk ņaudiens."
  Sasodīts, kā var tā kļūdīties? Cilvēkos. Cilvēki kļūdās manī. Kā tad ir - ja man liekas, ka es esmu kļūdījusies par to, kāds viņš/viņa/mēs/jūs/viņi/viņas ir, tad kļūda ir manī vai viņā/viņos/mūsos?
  
  Tā ir tikai mana dvēsele. Kad es pārlīstu pāri katla malai, tu to garšo ar savu mēli.
  Nē, brīvdienas nav manas laimīgās dienas. Nav manas laimīgās dienas. Manas laimīgās dienas. Laimīgās dienas. Dienas. Nav laimīgas, visnotaļ.
• Mūzika: Prāta Vētra - Brīvdienas nav manas laimīgās dienas
• Šo ierakstu nevar komentēt.

• 8.4.09 21:52
• Tas mēness ārā man atgādina kaut ko. Kaut ko svešu, aizmirstu, skairdu un neaptverami skaistu. Velns viņu zina.
  
  
  
  "Es atkal atcerējos tevi. Nekā tevī nav. Maza un spītīga meitene, kas no sevis pārāk daudz ko iedomājas. Es nekad nepiedošu, kā tu apgājies ar mani. Tas aizskāra manu pašcieņu, kura ir ļoti jūtīga un vārīga. Es pats esmu drausmīgi iedomīgs un cenšos tēlot, ka tāds neesmu. Es atkal klausījos mūziku, kura man atgādina tevi. To tevi, kura ir izveidojusies manā prātā; to tevi, kura mani uzbudina un neļauj gulēt; to tevi, kas ir neparasta un padara mani plašāku, atverot kaut ko neredzētu. Es zinu, ka tu esi man sveša, un es tevi nepazīstu. Es zinu, ka tu man nederi, un ka mēs esam drausmīgi tālu viens no otra. Tu neesi skaista, un man nepatīk tava smaka. Tu esi pārāk jauna man, un tu neproti kavēt man laiku. Bet es nespēju aizmirst tevi. Tu uzbrūc man sapņos, un es gribu tevi izvarot par to vien, ka tu esi jauniņa, riebīga pret mani un neparasta. Beidz mani vajāt vai arī apmierini mani."
• Mūzika: Prāta Vētra - Uz mola
• 4 rakstair doma