3. Marts 2013
Svētdienai
Jau diena pašā asumiņā, bet nekas lādzīgs nav padarīts. Laiskošanās pie kompīša. Bet svētdienas taču ir domātas, lai neko nedarītu, vienkārši izbaudītu mieru, klusumu, vai ne?!
''Čatojos'' ar draudzeni, ar kuru likās, ka vienmēr būs kopīga valoda, ka nebūs to neveiklo klusuma brīžu, bet redz, ka nenotiek, tā, kā ieplānots. Iet laiks, mainās uzskati, satikties sanākt aizvien retāk un retāk, tiek mēģināts nepazaudēt kontaktus, bet pamazām sazināties paliek aizvien grūtāk. Tad nav laika, lai pazvanītu, tad atkal, lai saskrietos. Atrodas lietas, kas ir svarīgākas, ko noteikti nevar atlikt un tad nu nākas atlikt ieplānotās tikšanās, un tā vienmēr. Tas ir kā nebeidzams riņķa dancis.
Šī nostaļģija laikam tapēc, ka tas putins atkal atriezies Latvijā, un skatoties pa logu arī gribās apcerēt visu un neko!
Burvelīgu atlikušo dienu, tev un man :)
