:)

Ir tik labi, ir tik labi :) Eh, pavasaris, pavasaris! Tik forša sajūta, ka nevajag vairs tuntulēties, lai izietu laukā, uzmet jaku un aiziet! Forši.

Tā, kas noticis pa šo laiku..

Bija dzerevņā kārtējā balle kopā ar kolektīvu, izballējāmies tā, ka prieks! Un viss kā jau piedienas pie balles.. Mulsi acu skatieni, it kā vēlme palikt divatā, bet, ka nesanāk.

Tā, kas vēl. Ā, beidzot skrienu pa vakariem. Kopā ar istabas biedreni. Tik žēl, ka viņa vairs kojās nedzīvos, nebūs ar ko skriet, un tad tas stimuls pazūd. Jo, ja ej ar kādu divatā, tad vismaz piespiedies iesākties, cipa, nu davaj, ejam u.t.t. Bet, ja esi viens pats, tad slinkums apņem, un liekas, ai, gan jau, ka rīt aiziešu. Nu kā tad, rīt, rīt.

Kursā arī sāku justies labāk. Tas laikam tāpēc, ka sāku runāt krieviski. Vēl nedaudz, nedaudz, un aizies tā lieta. Tik stomīties gan sanāk, un daudzus vārdus pareizi izteikt ar ir kā ir. Tas viss ar laiku, ar laiku. Vēl 3 gadi priekšā, lai pieslīpētu nianses.

Rīt solās būt darbīga diena, strādāsim pa sētu. Riktīgi gribās kaut ko pašiverēties pa āru, pačilot savā nodabā!

Bučuki.