|
|
|
March 23rd, 2009
11:55 am
šodien sākšu atkal jaunu dzīvi
|
10:46 pm
viss ir reiz bijis un pliekans.
Tāda vienaldzība un biezādainība. Es strādāju, tiekos ar draugiem, tusēju, njemos un daros, taču nekam īsti nav nozīmes. Zinu, zinu, blā, blā vajag katru lietu darīt ar visu sirdi, būt tagatnē un tā tālāk. Viss ir galvā- lietām ir tāda nozīme, kādu tu tai piešķir. Nu nelīdz visas tās pamācības. Es jau cenšos. Bet tā vienaldzība paliek- es iekšēji nejūtu nevienu stīgu sakustamies. Vispār tas ir briesmīgi. Tāpēc mīļie draugi es, kā kārtīgs cilvēks iešu tagad dušiņā, palasīšu grāmatiņu un ieshu gulēt. Kā mazs mīļš začītis.
Fak, dažreiz vienai būt ir grūti.
Un vispār plāna nav, taču es jau iesāku šo to pārdomāt un paskrāpēt smadzeni.
Saldus sapņus
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |