|
|
|
March 15th, 2009
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) non_sense | 03:35 pm
Vakar izlēmām braukt uz Līgatnes dabas taku vēlā pēcpusdienā un tad, kad bijām tikuši kaut kur takas pusē, sāka strauji satumst- mūsu ņirgšana un zviegšana pamazām pieklusa- laikam tā sāka pārāk kontrastēt ar apkārtesošo dziļo klusumu un mieru. Taka bija slidena, mežs tumšs, nevienas dzīvas dvēseles, izņemot meža cūku un lapsu siluetus mežā. Un tad sadzirdējām vilku gaudas. Solis paātrinājās pats no sevis. Un tad mēs viņus ieraudzījām..nu, 2 vilkus. Viņi pārstāja gaudot. Mēs sākām. Viņi gaudoja līdzi. Tā nu mēs gaudojām visi kopā kādu laiku. Vilka gaudas izklausās nevis baisi, bet drīzāk skumji. Vai drīzāk- tik, baisi, ka paliek skumji. Auuuuuuu...Gluži kā ar cilvēkiem. Neiecietība, dusmas un nihilisms sanāk ir tādas skumjas parādības.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |