riita svaigais agrums iecirta naasii diivainu dvaku, peliite savu saldo miedzinju shonakt bija aizvilkusi garaam. no otras puses gaisma ar savaam kraasaam, cilveeki ar savaam domaam un viedokljiem, priekshmeti izkaartoti, nolikti, novietoti vai savaakaak ir un rada haosu ap sevi un sevii, bet vecums nomierina, paliek veselais pii ou huj isms, tachu tas nekaa neietekmee un nemaina to, ka viss sastaav no galjas.
|
|