11:42 pm - žļē
es esmu ķirzakas vēmeklis, gumijas gaļa; nāk miegs
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/tired.gif)
tired
tiredtu esi jauns un aktiivs, un intereseejies? naac straadaat pie mums! mees to visu remdeesim, mazinaasim un miikstinaasim ar garajaam darba stundaam, nožeelojamaam algaam un attieksmi pret darbiniekiem
cilvēks nav visuvarens, cilvēks dzīvojot ir zvērs un tikai, kad viņš rada sev dievu, kuru pielūgt, tikai tad viņš kļūst par saprātīgu būtni.
nemaitājiet svētkus, kalpotāji, vai mēs altāri nomētāsim ar olām!
dzīve ir kā sapuvis, uzblīdis, pulsējošs ānuss no kura šķiļas kāpuri..
~14 dienas perējas ānusa siltajās dzīlēs, lai izšķiltos par 1-2 dienu tauriņiem..
periodiski, gandrīz kā pēc līknes
es esmu ķirzakas vēmeklis, gumijas gaļa; nāk miegs
tiredes sapņoju, ka spilvens ir sivēns, kam tikko nolaistas asinis, bet kā sega ir viņa māte, uzpusēm pāršķērsta cūka
![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif){kind=small}
hornyzem acīm āda burbuļo, lēnam notek seja, raustās gaisma, eglīšu lampiņas /gerļandi/ uz klavierēm
pēc brīža, miesas vairs nav. izgaist bez gaisa. nav arī jāelpo
bet tā atgriežas kā izkusis metāls, tikai gaļa, kā 1991. gadā tē divi roberta pē tēlotais tē tūkstotis
tā rotaļa ir metāls, gaļa, papīrīc
nekas briesmiigaaks jau nevareeja notikt.. atbraucu un datoris izraadaas miris, preciizaak, komaa, ruuc, griezaas, bet uz ekraana nekaadu dziiviibas paziimju. izjaucu, saliku atpakalj, nekaa, atlikushas tikai divas iespeejas: vainu beigta maate/maatiite, vainu procecors; ne vienu ne otru vairs nerazo, tas noziimee, ka jaamaina viss datoris. "lieliski, kaa reiz peec atvaljinaajuma kaudze naudas meetaajas stuurii, buus kur izteereet!"
un vispaar, 40 graadu shkjirba gaisa temperatuuraa, no jauna jaamaacas elpot, lai plaushas neizbeidzas.
bet bpp tik dzied, ka ziema ir gara un lai izsauc aatros, riebeklji
![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif){kind=small}
auksti bleriita svaigais agrums iecirta naasii diivainu dvaku, peliite savu saldo miedzinju shonakt bija aizvilkusi garaam. no otras puses gaisma ar savaam kraasaam, cilveeki ar savaam domaam un viedokljiem, priekshmeti izkaartoti, nolikti, novietoti vai savaakaak ir un rada haosu ap sevi un sevii, bet vecums nomierina, paliek veselais pii ou huj isms, tachu tas nekaa neietekmee un nemaina to, ka viss sastaav no galjas.
es negribu dziivokli olainee, negribu, lai uldis paalii naak ciemos un blauj, lai cienu vinju
ziemassveetkos seediishos uz adatas, visticamaak jau nee, bet uz 10 sekundeem liekas, ka labi izklausaas
andrejs apsoliija, ka pa pieciiti atnaaks ar mani uzpiipeet, ja nu galiigi nevareeshu viens pats
highandrejs
![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/blah.gif){kind=small}
blahmulkji saka, ka jaadomaa, ka domaat ir veseliigi. es esmu mulkjis, bet man nepietiek domu, ko domaat
pamodos 16os, ble, no andreja radiitaas skanjas skalji sagremojot dienishkjo paartiku. pamodos un aaraa jau saaka kreeslot, nu jau ir pavisam tumshs, nevar buut, ka diena taa saakas. kas taalaak? veel aizvien nevaru saprast, kas notiek/nenotiek apkaart/tepat iekshaa un kas buutu jaadara cilveeciskai buutnei ar iedzimtu/nu labi, izdomaatu tukshumu galvaa
blankaizgriezies un aciis neskaties,
kad es runaaju, neklausies
nesaki neko, es nesaprotu