[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 7 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
NolemtieDzied's LiveJournal:
| Saturday, November 25th, 2006 | |
| 1:35 pm | 7 Nav sliktākas vājības par pieķeršanos cilvēkiem. Katrs no mums savā būtībā ir viens kā pirksts. Mums nav draugu, mums ir tikai cilvēki, kurus izmantojam mēs un kuri izmanto mūs. Jo vairāk cilvēku ir apkārt, jo patiesībā vientuļāki mēs esam. Paskaties uz saviem draugiem un padomā, kas tie vispār ir par cilvēkiem, cik ciešā lokā ap tevi viņi ir. |
| Monday, November 20th, 2006 | |
| 7:21 pm | 6 Tā no sirds dzied tikai nolemtie. Viņi zin, ka nav ko zaudēt un atdod sevi dziesmai no sirds, ja nu ir gadījies šis lāsts būt apveltītam ar šo orgānu tā pārnestajā nozīmē. Ok, varbūt arī ārprātīgie, bet tā jau ir ārija no citas operas. Ārprāts ir skaistas bruņas, lai arī tik līdz brīdim, kamēr šis viltus bruņojums liek Tev impoldēt. Un Tu atkal esi skaists, mans ārprātīgais draugs un princi. Tērpies bruņās, Pacel savu Zobenu, Un Sevī nekautrējies, Griez. |
| Sunday, November 19th, 2006 | |
| 11:35 am | 5 Sen atpakaļ, kad es vēl biju jauns, skaists un talantīgs, kā arī nebiju sagrāvis visas iespējas jel kādreiz būt laimīgam, es patiesi biju kā putns. Es lidoju bez alkohola, meliem un ilūzijām. Mani spārnos cēla vējš, saules gaisma un patiesība. Tagad man tas viss ir jāsimulē. Bet skrienu gan es daudz ātrāk. Tik ne uz priekšu, bet savam galam pretī gan. Ja paveiksies es nodzīvošu līdz ~ 35 un paspēšu izdarīt ko tādu, kas mani aizmirst neļaus vēl gadus 10. Ja paveiksies. Kādēļ gan vecums nozīmē vilšanos. Kur ir tie, kam izdevās? Izmirstošā suga. Current Music: David Bowie - Starman |
| Tuesday, November 7th, 2006 | |
| 8:05 pm | 4 Skaistuma ir jābīstas. Kautvai tādēļ, ka tas izglābs pasauli. Kaut tikai ar centieniem. Pats sauklis jau ir banāls bez gala. Kas tad ir apsolūtais skaistums? Tas kas vienam tīk, citam derdzas. Tad nu parādiet man to skaistumu, kas būtu pelnījis šo apšaubāmo godu - izglābt pasauli. Pelnrušķīte tak arī savaldzināja princi, kuru alka, nevis dzērāju un lauku romantiķi Vaņu. No tā secinam - skaistums izglābs pasauli tikai tad, ja tā būs skaista. Tad nu atzīsties, Tev šī pasaule liekas skaista? Pakaļascaurums. |
| Thursday, November 2nd, 2006 | |
| 4:41 pm | 3 Cilvēks ir gandrīz neuzvarams. Tikai Jūtas spēj pieveikt Cilvēku. Aizmirsti Jūtas un kļūsti pa īstam nemirstīgs. Es nezinu, kāds bija pirmais cilvēks un kas slēpās aiz, domājams, ideālās ārienes, bet es zinu, ka pēdējais cilvēks noteikti būs tas, kurš pirmais iemācīsies ne-Just. Bet cilvēce, manuprāt, attīstas visnotaļ veiksmīgi - drīz mums nevajadzēs medicīnu, lai dzīvotu mūžīgi, vai vismaz līdz apnikumam. Vai Tu jau šodien jau iesiti savam bērnam? |
| Tuesday, October 31st, 2006 | |
| 10:16 pm | 2 Rūgtums. Mēs katrs skrienam. Skrienam pa pelēkām ielām, starp mašīnām, izsmēķiem un netīriem ubagiem, kas salst ielu stūros, vai tuneļos, lai par saubagotajiem santīmiem ietu ieskrieties līdz tuvākajai 'kandžastantei'. Skrienam viens starp otru pa reizei saskriedamies, pa reizei atrodot kādu, ar kuru uz brīdi dalīties savā steidzīgajā vientulībā. Cilvēkiem vairs nav laika just. Pelēcība ielās nevar nenonākt mūsu sirdīs.."prom no acīm, prom no sirds", ja acu priekšā ir pelēka vienaldzība, kas Tev liek domāt, ka tāda nav ielauzusies Tavā sirdī? Es pilnībā apzinos, ka varbūt ir kāds, kurš jūt. Iedomājieties viņa mokas? Būt vienam visā šajā pelēkajā pasaulē. Kāds līdzjūtīgāks 'pelēkais' varbūt apstājas un iesaka: "Ej ieskrienies.." un klusināti piebilst: "noķer savu pelēcību!" Cilvēk, nejūti! Tev jāskrien!! |
| Monday, October 30th, 2006 | |
| 8:24 pm | 1 Mēs piedzimstam, sākam iet skolā (daži gan sāk ar bērnudārzu, bet nu whatever), normālos apstākļos nonākam augstskolā un kautkad ap to laiku sākam dzīvi. Kādu? Šis jautājums stipri nosacīti ir mūsu ziņā. Apstākļi un kas tik vēl ne.. Tīri dabiski rodas jautājums - ko darīt? Un te jums tīri normāla atbilde - neko. Ej pa straumi, nekā nožēlojama tur nav. Ir pat vieglāk - Tu nemokies ar domām: "Kādēļ man nesanāk?" Labdien, Tā sacīt. |