NolemtieDzied's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
NolemtieDzied's LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
Monday, May 11th, 2009 | 12:56 pm |
25 Cik daudz tu esi gatavs darīt, lai cilvēki, kuru dzīvi tu esi drātējis kādu laiku atpakaļ, tev piedotu?
Godīgi sakot, man pie dirsas, jo man tev jāpastāsta, ka nekas nespēst atgriezt to, ko tu negribot iznīcināji.
Morāle ir pavisam vienkārša - nožēlas nav. Bet tu droši vari turpināt sevi mocīt. | Friday, January 23rd, 2009 | 12:29 am |
Ak cik gan daiļš ir patiesības mirklis. Vai atceries KokarBrāļa slavināto teicienu: "Ir tikai divas patiesības - manējā un tā nepareizā" ? Un kā tad tas garšo šodien? Labāk ar sāli vai pipariem?
Nekas nespēj iepriecēt tik ļoti, kā skaņa ar kādu grūst svešas sapņu pilis. Ja nu vienīgi tā simfonija, kas skan grūstot uz citu nelaimēm celtām dzīvēm.
Bet lai nu paliek.
Vienīgais ko vēlos zināt - vai atceries, kā smējies, kad teicu, ka šādas beigas ir neizbēgamas minot šo taciņu? Vēl vienu uzvaras danci dārgumiņ, un man būs gana. | Friday, September 26th, 2008 | 12:42 am |
Nav nozīmes tam, ko tu esi izdarījis labu. Tikai sliktajam. Arī rītdienai nav, tikai tam, kas tu biji.
Bet tavs lielākais sapnis ir tikai sūda vērtē, dārgais.
Un ja jau tu nespēj pārkāpt pāri savam iedomātajam 'godīgajam dzīvesveidam', tad vismaz beidz ņerkstēt: "Par ko man tas?" Atradies vientuļais-nesaprastais.
Drīzāk naivais-stulbais.
Bet guli vien. Izbaudi savu vienīgo prieku. Citu tev iepazīt nebūs. ha. | Tuesday, July 8th, 2008 | 2:28 pm |
24 Ja tu uz brīdi aizmirstu savus mīļākos maldus un beigtu gaidīt atzinību par saviem labajiem darbiem, varbūt tava nožēlojamā dzīve kļūtu mazliet paciešamāka.
Vienu gan atceries - vienīgie darbi kuri dod taustāmu labumu ir sliktie. Soda nav - tas viss ir tikai tavā paštaisnajā galvā. Bet turpini vien sevi šaustīt, man nav žēl.
Nožēlojamais. | Thursday, June 19th, 2008 | 11:10 pm |
23 Cik gan naivam ir jābūt, lai cerētu, ka viens sūda papīrelis atvērs tev durvis uz "lielo dzīvi"?
Kā gan ticība kam tik imagināram var būt tik stipra, ka tu esi gatavs apzagt un apmānīt ko vien vajag, lai pie tāda tiktu?
Atjēdzies - šī nav datorspēle, kur ar koda palīdzību var tikt pie bezgalīgām dzīvībām, naudas un goda. Un tu jau esi zaudējis. | Sunday, June 8th, 2008 | 6:09 pm |
22 Nākamreiz, kad attapsies no rīta ar sajūtu ka tev neviena nav, padomā - vai nu vienreiz zini, kas ir tas, ko tu gribi.
bet es tev pateikšu priekšā - tu gribi to, kas visu laiku atturēs sajūtu, ka varētu būt labāk, no ienākšanas tevī.
Pareizi saprati - tā nebūs nekad.
tavi Nožēlojamie meklējumi beigsies turpat, kur sākās. Bet dziedāsi tu skaisti. Kā vien nolemtie māk. | Wednesday, November 21st, 2007 | 9:19 pm |
21 Augstībai sagribējās, lai ir vienkārši? Kas tev, mans nožēlojamais, maz dod tiesības lūgt? Tavas vienīgās tiesības ir dabūt negribot. Sapņotājs.
Nav neviena spēka šajā pasaulē, kas tavu dzīvi darīs vieglu. Pat tu pats ne. Un ka ne otrādāk. Tici man, kad stāstu kā tas ir - tu neko neuzcel un neiegūsti savām rokām, tikai sagrauj.
Skarbi? Varbūt tādēļ, ka patiesi. Ļaujies, lai tevi samaļ. Viegli. | Thursday, June 7th, 2007 | 9:15 pm |
20 Par nolemtību.
Nolemtība - katra paša personīgais ārprāts. Dzīvei ilūzijās, sapņos, melos kam pats esi noticējis, es atbildētu ja man jautātu:"Kam esmu nolemts es?". Šis ir bīstams jautājums, to labāk neaiztiec.
Labāk pašnolemies - izdari brīvās gribas pašnāvību. Tad došanās pa straumei būs kā brauciens lielā tvaikonī pa mierīgu upi vasaras naktī.
Pietiekami esi skrējis. Gan jau ar laiku sapratīsi, ka velti. Tagan paklausies - runāju es: "Stop!"
Nedzenies nav vērts. Nekārdinu, zinu. | Monday, June 4th, 2007 | 11:07 pm |
19 Šodien par Gribu.
Iemesli ko nedarīt, vai nevarēt, tas viss ir tavā galvā. Šī attaisnošanās, lai arī skan tik skaisti, mani ne par kripatiņu nepārliecinās, ka nevari, nevis negribi. Bet ne par to ir runa.
Arī tas ko mēs gribam vai negribam ir sasodīti subjektīvi, tas viss ir tavā patukšajā galvā un ir tikai nedaudz patiesāks par iepriekšminētajiem attaisnojumiem.
Tu nemaz pats nezini, ko gribi. Nedirs. Es zinu labāk. | Friday, June 1st, 2007 | 3:26 pm |
18 Draugi. Šodien par draugiem.
Vai Tev ir draugi? Tādi īsti draugi, nevis tie salašņas ar kuriem tu kopā izklaidējies? Tādi, kuriem tu uzticies, tādi kurus tu esi pagodinājis ar kādu savas daļas gabaliņa atstāstu? Ir? Man žēl, sāc gaidīt, kad tevi piedirsīs. Un piedirsīs.
Pacietība ir tikums, bet ne šajā gadījumā.
Nav draugu, nav problēmu. Tu zini, kas tev ir jādara. | Wednesday, April 18th, 2007 | 9:12 pm |
17 Notici, ka esi radošs. Notici, ka esi kas īpašs. Notici, ka Tu esi radīts pēc Dieva sejas un līdzības, vai kā tur bija. Necenties pārliecināt citus, pārliecini pats sevi.
Šajā pakaļascaurumā ir pie dirsas kam tici tu, vai kas tic tev.
Bet ja nu galu galā tu esi viens no tiem, kas tic pats sev un vada savu pasauli, tad tu lasi pareizo žurnālu - es pārliecināšu tevi, ka tu kļūdies. Un pat ja tu to neatzīsi, dziļi zemapziņā paliks klusa sāpīte, kas tā vien teiks: "un ja nu viņam ir taisnība??"
Un nē, es neesmu tava sirdsapziņa - tā piemīt tikai sliktiem cilvēkiem. Tādēļ jau es esmu pats sev. | Monday, April 16th, 2007 | 10:43 pm |
16 Cik gan viegli var sāpināt cilvēkus izmantojot sīkumus.
Patiesi, ja vēlies kādu sāpināt, nedomā grandiozus plānus, lielākoties tas ir bezjēdzīgi, dod priekšroku sīkumiem. Priekš kam konspirēt - tas galu galā prasa laiku, bet to var veltīt kam patiesi vērtīgam. Piemēram sev. | Sunday, January 14th, 2007 | 2:14 am |
15 Godīgos sabradā un samaļ pirmos. Bet pirms tam apspļauda, padara netīrus. Gluži kā muša uz cukura grauda.
Ir tik uzjautrinoši skatītiesuz tiem, kas cenšas ar t.s Kristīgu garu iet cauri dzīvei, pat pilnībā (ja ne publiski, tad vismaz pie sevis) atzīstot reizes, kad nav izdevies būt godīgam. Ja manī būtu palicis kas no cilvēka es justu žēlumu. Jo no šādas godīgās padzīvošanas ne labāka, ne skaistāka tā dzīve nepaliek.
Bet galvenais jau ir noticēt. | Thursday, December 28th, 2006 | 4:54 pm |
14 Sveiks grēciniek!
Vai noticēji brīnumam, ka Tev piedzimis glābējs? Vai varbūt četras dienas dzēri, lai aizmirstu par to? Ir taču tik viegli nedomāt par to, kas Tavu dzīvi varētu padarīt par kautko jēgpilnu.Ja ne manās, tad vismaz Savās acīs.
Ziemassvētkiem būtu jābūt kam skaistam, cēlam un ģimeniskam. Bet ir tak stilīgi klaigāt: "Es ienīstu Ziemassvētkus", "kaut tie stulbie svētki ātrāk beigtos" un tamlīdzīgi.
Ja Tu nemāki priecāties kaut vai tikai vienu reizi gadā, tad tā visticamāk ir Slimība.
Atjēdzies. | Wednesday, December 6th, 2006 | 7:50 pm |
13 Ņirgāšanās.
Pārstāj gribēt dzīvot. Pārstāj baidīties nāves. To ir viegli izdarīt, ja Tev nav ko zaudēt. Un nāve pārstās interesēties par Tevi.
Mirt jau tikai tie, kam ir ko zaudēt. | Sunday, December 3rd, 2006 | 1:09 am |
12 Pazīšana. Kārtējais mūsu iedomības un paštaisnuma auglis.
Neviens nevienu nepazīstam. Jo nepazīst paši sevi. Ir tik viegli meklēt divdomības nesaprastajā.
Ir tik viegli nevēlēties meklēt sevi. Bailes atrast. | Saturday, December 2nd, 2006 | 12:28 am |
11 Mums, cilvēkiem, pārlieku labi piestāv maskas. Tā vien liekas, ka esam radīti šim sejas piedēklim. Tik atceries, ja jau spēlē šito teātri, gādā, lai Tava leģenda nerauj nost Tavu burvīgo masku.
Un vienā brīdī, šī maska, sāks dzīvot patstāvīgu dzīvi. Un tad, mani dārgie pelēkie draugi, mēs kļūsim par šantāžas upuriem.
Pārlieku labi apzinamies sekas, kad maska nokritīs. Meli, ir laba līme, bet mūžīgs nav itin nekas. | Thursday, November 30th, 2006 | 4:51 pm |
10 Patiesība.
Tīrā veidā šo dzērienu neviens no mums nespēj panest. Tvaiki dedzina acis, pats dzēriens kaklā rada kamolu un liek mums pašiem aizsvilties dusmās. Sāp tak! Sāp uzzināt, ka neesam tie, kas visu savu apzinīgo mūžu esam centušies būt.
Esi skaists? Visticamāk stulbs arī.. Esi gudrs?? Visticamāk Tev apkārt ir idioti.. Esi viens un pamests? Visticamāk Tu esi nevis nesaprasts un nodots, bet patiesi pretīgs divkosis..
Tikai daži piemēri, kuros redzam sevi. Ar kaut vienu no šīm, piemēra pēc izvēlētajām frāzēm, pietiek, lai Tu uz mūžu sarautu attiecības ar kādu, kas tikai vēlējās būt patiess.
Nu tad kāda sūda pēc tas ir vajadzīgs? Nav. Te tev patiesās draudzības noslēpums: Jo veiksmīgāk izvairīsies no patiesības teikšanas, jo vairāk draugu Tev būs. | Wednesday, November 29th, 2006 | 2:16 pm |
9 Ja apkārt ir pelēcība, tad tāda ir arī mūsos.
Es nemaz nevēlos būt tāda preteklība. Mans fetišs ir, varbūt neglīta, bet patiesība. Spļauj cik gribi, bet to puvekļa garšu no mutes izdabūt neizdodas.
Necenties noliegt savu patieso būtību, šādi noliegumi ir tie, kas liek Tev ciest. Nu ok, varbūt arī ilūzijas, kas apvij tavu redzējumu par savu esību.
Vienīgais, kas cilvēkam var likt ciest ir viņš pats. Viss pārējais izriet tikai no atsevišķa indivīda uztveres. | Tuesday, November 28th, 2006 | 11:29 pm |
8 Pretpoli iznīcina viens otru. Tieši tādēļ jau viņi pievelkas.
Kas izpuvis un samaitāts nevar neiznīcināt ko tik skaistu un burvīgu, kā kristālskaidra sirds un tīra dvēsele. Ir veltīgi cerēt, ka Tu, puvekli, esot tuvumā tādai burvībai, uzsūksi kaut nedaudz no tās uz savas, varbūt vēl neķītrības un sastrādāto preteklību, nesamaitātās sejas un melnās dvēseles.
Cerību, ka pasakas notiek arī dzīvē ir jāatstāj jaunām meitenēm un viņu prinču sapņiem, kā arī vecām, seriālus mīlošām tantiņām. |
[ << Previous 20 ]
|