nojauna's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, January 19th, 2014
| Time |
Event |
| 9:18p |
tu gatavojies, gatavojies, ņemies, saņemies, aizbrauc un atbrauc un nesaproti, priekš kam visa tā gatavošanās? man tīri labi apmierina,ka par lietām uzzinu pēdējā brīdī, jo pirms pēdējā brīža tāpat neko darīt lietas labā nevar.
ņem - čalis,kas riskē ar savām ilgajām, nopietnajām, tēva nāvi pārcietušajām attiecībām, un tomēr izvēlas Tevi. ņem un vismaz pēdējo reizi esi ar viņu. bet nē, nē, tu labāk uzmet viņam pēdējā vakarā, kad varat būt kopā (as far as you know - ever) un pavadi visu vakaru sitot kanti meitenei, kura, kā Tu esi izdomājusi, ir gej un must have. vai to pārlasot tas ir tik pat neloģiski, cik man to atceroties?
kāpēc man ir tik virspusējas attiecības ar VISIEM? bļāviens, es taču arī gribu sirdsdraudzēties un labākdraudzeņoties, es tikai nezinu kā, no kura gala lai sāk.. no kura gala lai sāk stutēt atpakaļ tās draudzības, kam esmu uzmetusi, vai kas izzudušas laika gaitā?
un vai tad draudzībai nevajadzētu būt dabīgai?
perfekcionisms, nevajadzīgs pedantisms un nepieciešamība visu kontrolēt. posts
es vairs negribu būt viena. vēl sliktāk, es gribu būt ar kādu, es gribu kādu savā dzīvē. citādi es nojūgšos | | 10:04p |
es nevaru beigt cepties par šito netaisnību-
es visu vakaru (k, tas jau bija rīts) flirtējos, runājos, ķiķinos ar burvīgu vīrieti, nu stundām.
viņa tualetes pārtraukuma laikā es piekrītu vienai neveiklai, īsai dejai ar viņa draugu, kura man ir žēl, jo viņš visu vakaru nedzer, jo stūrē. mēs ar numur viens pēc tam turpinam vēl un vēl flirtēties, bet tik tā idejas līmenī un pa mājām.
nākamā dienā numur trīs (oh, nav svarīgi, trust me) saka - ē, nāc ar mums ārā! es, sapriecājusies, uz sava pirmā eksāmena (izglītības, nākotnes..) rēķina izeju ārā un izrādās,ka numur viens nemaz tur nav, bet esmu piestādīta numur divi par meiteni sleš eskortu un visu vakaru man jāklausās joki par mūsu nāktoni no numur trīs un viņa teen-mom-bad-news neizlēmīgās bijušās/esošās/hz.
"šis nav randiņš" - tā arī es viņam pateicu, velns ar ārā, cik jauki vien iespējams. un ziniet ko? vīrietim ar mašīnu un bērnu sēdeklīti būtu jābūt spējīgam uz ko vairāk par stulbu smaidīšanu. ja nu kaut kas sūkā večos, ta tas ir,ka nevar pats par sevi pastāvēt. peer pressure ir k 15 gados, nevis 30 and counting
bet..
es taču vēl joprojām gribu to pirmo damaged goods.
ah, pēcjaunāgada breakdown. un vēl pat nav pagājusi 21 diena. |
|