respektīvi - atkarība no draugiem.lv - nevēlos tādu sev, tādēļ mans cibiņš ir mana iemīļotākā sarunu vieta, šeit mani var sastapt diezgan bieži, tikai to nemana, līdz nesākas lielas aktivitātes.

Bija vajadzīgs atpūsties pašai no sevis, tādēļ sameklēju savu skaistuli, atradu daudz jaunu un skaistu dziesmu, kuras mācīties un secināju, ka šovakar nekas dižs vairs nesanāks - tikai uz basa stīgām pirkstus varu noturēt, jo uz pārējām stīgām pirkstus jau atrofēju pa šo dienu - mazlietiņ sāp viņi, bet to nejūt tik traki, kamēr pie stīgām atkal neskaras.
Paskatījos mazlietiņ daiļslidošanu un secināju, ka līmenis ne tuvu vairs nav ne tik augsts, ne spīdošs kā kādreiz. Nu žēl, bet neko tur pagaidām padarīt nevar.