| Kā Es Glābšos |
[29 Dec 2005|01:43am] |
| [ |
mood |
| |
 pied****s |
] |
| [ |
music |
| |
Tobago! |
] |
Aiz gultas, pie iepirkumu maisiņiem, zīlēšanas kladītēm un gadu gaitā pieraudātiem
mutautiem, dusmās aizmestā muzikālā atklātne ar saldajiem
vārdiem šonakt sakustējās pati no sevis, un mokošā klusumā atskanēja
Bēthovena veltījums Elīzai, tik spalgs un svelošs kā sāls uz manām
svaigajām rētām. Nicīgu smīnu raisošajā, vecmeitīgajā rokasgrāmatā, ko
joka pēc saņēmu Ziemassvētkos un kas, domājams, paredzēta pieviltām,
neapmierinātām un dzīves garlaikotām feministēm, diemžēl neatradās
vienīgi pamācība gadījumā, ja vīriešu kārtas modelis patvaļīgi atsakās
funkcionēt. Arī garantijas talons nenāk līdzi. Dzīvoju uz nervu tabletēm,
draugiem un prombūtnes. Un tāpat kā šodien ar supermomentu beidzot pielīmēju savam bērnības
porcelāna enģelītim nolauzto spārnu, es turpmāk līmēšu savu muļķa izplūdušo
sirdi pa gabaliņiem vien un kļūšu nelaimīga kā Kamī Kaligula, ar visām
tā ekspresīvajām un Džilindžera piepušķotām samaitātajām izpausmēm.
|
|