sviests...
mīlu cilvēku kuram ir pohuj!! patiesībā nav jau nekāds sviests, man tak visu mūžu ir bijis tā ka ar savu emo esmu viena pati....
hmmmm.....droši vien ka nākamajā dzīvē būs savādāk...
un kāda jēga no tās nākamās dzīves(šobrīd)....
vakar ar ieviņu sarunajam ka aizbrauksim uz kapiem...nezinu...
reāli tak zinu ka nevaru aiziet pie mammas...
atceros kā esmu skrējusi,ceļos nokritusi un raudājusi..un lūgusi padomu...
šīza tāda ka ticu tam ka viņa dzird... sāp...
lasīt uz kapa savas mātes vārdu...
fck...ok, esmu galīgi sadzērusies,sagruzījusies un nez kāda...
un gribas lai viss būtu ok:) ir jau ok, bet kautkas trūkst, pat nezinu kassssssssssssss....
pēc idejas, jūtos laimīga par to ka dzīvoju,jo..hmmm...
skaista ir dzīve,,,,,,,,,
ar to ka mīlu tehno
ar to ka pie loga aug kaņepes:)
to ka jūtos brīva
ar to ka jūtu, jūtu, jūtu...
katru sīkumu šajā pasaulē...paldies...
bet! gribētu būt kosmosā! tas ir fakc:)Fakcccccccc:))c:)
un paldies Kone:)
par to ka smaidu,kautgan tev TĀ NE VISAI!
un mana šībrīža vēlēšanās..... NEJUST NEKO,pret tevi.....
nav atbildes
nav jautājumu...
Mūzika: Hospiāļu iela
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}