12/7/14 11:43 pmTas ir gandrīz neiespējami sevi noskaņot darbam ar lietām, kas neizraisa interesi, liekas nevajadzīgas, nav līdz galam izprastas, ir jāveic pārāk daudz izmantojot datoru(ačeles sāp).Tā jau divas stundas sēžu un prokastinēju. Ai stulbās sekcijas un sekciju protokoli. Un vēl visas nedienas ar zirgu un viņas lielo caurumu sānā. Tas vnk uzdzina panikas lēkmi.Labi biju stallī redzēju. Skats jau briesmīgs ar tādu vaļēju brūci, bet ko es vairs varu izdarīt. Šūt tur nav ko- pacietība un jāgaida uz labāko. |
Sad is so much better than dead
Egoisms
12/5/14 10:41 pmLielākais vairums cilvēku nemāk melot. Viņi aizmirst par detaļām vai vnk izlaiž atseviškus sīkumus.Well es sevi uzskatu par diezgan labu meli. Nav jau arods ar ko lepoties, bet es tomēr. Un es pamanu tos izlaistos sīkumus vai putrošanos vārdos, datumos, laikos un notikumos. :) |
12/3/14 12:28 pmKaut kāds super vīruss ir nocēlos no strīpas arī mani. Tizli.Pēdējās trīs nedēļas līdz sesijai un man vnk nav spēka, pat piecelties Un tā frāze- "Es esmu tēvs" tik ļoti griežas ausīs. Es esmu tēvs nejēdz pat bērnam ēst uztaisīt un izdomāt ko vilkt mugurā ārā ejot. Bet kačāt pravas jau visi māk. Tagad būtu lieliska iespēja atstāv viņus divus un lai tad tiek galā ar visām pirms miega nebūšanām un nakts histērijām. Interesanti vai arī tad viņs uzvedīsies kā Es esmu tēvs! |
9/27/14 09:55 pm - WellEs nokrāsoju sarkanus matus.Man patīk. |
9/14/14 11:01 pmJust living up to my name.Man gribētos būt un brīzām liekas, ka esmu, bet patiesībā, nekas... |
5/5/14 09:15 pmMana sirds ir atkal brīva,Bet par jaunu atmiņām. :) |
3/30/14 02:26 am - Quess who`s back!Well.Atdevu gredzenu. Atradu upuri. Sāku skriet. Rīt sākšu vēl vingrot. Kleptomānija ir asinīs un tā tiek pārmantota- būs jāpiedomā nākotnē un mazai jāaudzina laukā. Vasara pienāks nemanot un mazais jau rāpos. Ko pie velna darīšu es. Noteikti jau atkopšos no sesijas negulētām naktīm. Ieraudzīju Rīgas Tintes vārdu. Ehh cik sen es tur pēdējo reiz biju. Zin es par daudz sapņoju un par maz daru. Bet to mainīt ir sasodīti grūti. Katru vakaru aizmiegu domājot, ka rīt būs savādāk, bet neko jau nemainu. Stulbi. Eiforija mirkļos, kad nāsīs iecērtas siltu asiņu smarža un zem rokām pulsē dzīvība. Nē neiet nekas automātiksi, bet ar tādu mieru iekšā. Un veci ieradumi reizēm ierodas ciemos, pat nemanot. Neciešs neviens tik es un tad brīdis, bet elpas. Un šobrīd Filips Kirkorovs. Es centīšos nepazust. Tik reizēm atgriezties, lai varētu gulēt naktī zālē un runāt par visu un ļaut smadzenēm sajukt un lēnām visu sakārtot. Paldies. |
10/15/13 09:20 pmPatiesībā ir grūti nebojāt pienu un mācīties.Bet vismaz varu nedomāt par kalorijām un turpināt ēst vareni. Vēl tik 2kg līdz vecajam. |
6/13/13 10:04 amNebija tā labākā biļete. Protams kaut ko jau uzrakstīju, bet diezvai Zirnim būs gana un iess pie sirds. Un pārlikšanas datums ar vēl nav.Ai. Pagaidām šodiena nav jauka. |
Powered by Sviesta Ciba