ne tu redzi mani,
ne dzirdi mani,
un izplēnēsi no apvāršņa mana
un izzudīsi no domām tuvām
bet pēdas, ko iebradāji dvēselē manā -
nē, nezudīs tās nekur,
tās kā nātres dzels un kā uguns tās sies.

bet
sirds caurdurtā vēl spēji pukst
kad rimsies tā,
tad nejaudā to uzrunāt,
tik daudz cieņas tu tai parādā.