.robis atrakstīja, ka mans apsveikums gluži kā tā tur. bet lai nu paliek. tā viņiem visiem tāda tendence. turklāt iespējams, ka ilgu laiku klusēju, lai nepaspruktu kāds pretīgs vārds. spēju un nespēju robežu limitācija. viss paātrinājumā - datumi. vārdi. laime..

kaut kur sabruka tās ilūzijas par cilvēci.
šausmas un bailes sarkanajā istabā. domas nenotvertas. lai lidinās apkārt. mazinot to dīvaino pulksteņu tikšķēšanu.

šodien ne tikai robim dzimumdiena. un sēdējām pie bibliotēkas un runājāmies. un tā dīvaini palika, zinot, cik dzīve mēdz būt interesanta. šobrīd gan sevis šaustīšana un "esmu idiote" domu aizgaiņāšana ir topā. jaņemšos. vēl mazliet. un varbūt pat labāk. nebiju piedzīvoju tik ilgspējīgu būšanu kopā. un tagad prātā visādas domas.