ar šo slimību es pilnībā sāku iepazīt rutīnas krāšņumu. ak šie sīkumi, kas citkārt paslīd garām acīm . no šiem sīkumiem jau sen nelabi metas :]

vecāki par mani rūpējās! brālis smejās. behmanis saka, ka es izskatos maza un piepampusi. pārējie sen nav redzēti. [sen man skaitās diena, kas ir pirms vakardienas] bet nemaz ar nevelk, lai kāds atnāktu. skats ir nožēlojams un skumjš. žēlabu pietiek no manas puses. pēdējās dienās man gribas raudāt. sēžu istabā un vienkārši gribas raudāt. no bailēm, ka tas viss nepāriet, nemainās, tikai baltie plankumi kļūst lielāki un sagādā elpošanas problēmas. sāpes ausīs arī neuzlabo omu. temperatūra arī ne. miega problēmas arī ne. pēdējās nedēļas laikā bieži raudāju.. nezinu par ko.

nedēļas sākumā teicu, ka angīna jau nevar būt trakāka par kuņģa gļotādas iekaisumu..
:DD
bet tie abi kopā.. lūk tas ir izjūtu karuselis!