mani tikko izvilka no mājas laukā. tumsā.

debešķīgi. vientuļi. līdz atnāca. skrējiens tur.

un vnk sarunas. ne par ko. un kluss prieks. ka tomēr labi, ka par vienu cilvēku biju kļūdījusies.

un mana iela. dažas skumjas, nomaldījušās laternas, liepas un ozoli ar savām piemirkušajām lapām noliec pasaku manā priekšā, un zvaigznes izgaismo ceļu. un pēkšņi top skaidrs, ko es dievinu. mirkļus. šādā ielā. šādā nomaļā vietā. šādos sapņu ielokos.