biju pie vectēva.
viņi nodomāja, ka esmu mēma.

un mežs, ko stādījām, ir izaudis tik liels. plašs. un šaura taciņa, kas ved uz upi. jā. tā taciņa ir pasakaini skaista.

gar ausīm zibēja kaut kādas runas par gladiolām un attālu radu vecumiem,
bet es sēdēju un skatījos uz upi.

mīļās siltās bērnu dienas. kā saka. tās atausa atmiņā.
jā. skaisti.