Kādas divas trīs dienas ciba mani nelaida iekšā. Nelaida - tātad varbūt arī nevajadzēja.

Piecēlos vēlu, uzvārīju siltu pienu ar medu, pagaidām tāda sajūta, ka gribētos necelties no gultas un lasīt Veņičku, kurš man ir tikai aizdots (iedots) - bet, vienalga, ieskaitīju to savās svētku dāvaniņās (saņemt).

Blakus istabā spēlē klavieres.

Gribētos kādam novēlēt priecīgus svētkus. Pateikt.

Tad - priecīgus!

Te laikam ir vieta, kur to var labi izdarīt. Pēc tam es iešu ārā.