nimloth
28 March 2007 @ 11:50 pm
Nakts, kad mēs nonācām cibā  
Visi gudri ļaudis cibo. Arī ne tik gudrie. Un - surprise, surprise! Ir arī tādi, kas to visu lasa! *Nimi nomāc mazvērtības kompleksi, viņa nevēlas sajusties dumjāka un mazāk ieinteresēta par citiem* Lai nu kā, gabals nenokritīs. Klāt arī nepieaugs. Kāpēc gan neiemēģināt? *tagad tikai tajā visā jāiebrauc mazliet dziļāk*
 
 
nimloth
28 March 2007 @ 11:52 am
[G/D]ramatiskas PieZīmes  
Tiklīdz es atceros, sirdī pārtrūkst kāda vīle. Kamēr tā trūkst, es cenšos aizmirst [tiklīdz un kamēr ir saikļi]. Viņš apsēžas [vēsturiskā līdzskaņu mija d - ž, pārbauda pēc pagātnes] man blakus un smaida, līdz es sāku raudāt. Domas lūst neredzamās asarās [lūst - pārbauda pēc nirst]. Es vēlos, kaut man nebūtu jāceļas [kaut - saiklis]. Bet, ja palikšu, turpināšu slīkt [nosacījuma p-t]. Jo dziļāk es slīkstu, jo mazāk vēlos elpot [salīdzinājuma p-t]. Lai gan minūtes rit, zuzdamas [d par z - vēsturiskā mija] tumsā, mēs klusējam [pieļāvuma p-t]. Klusējam, jo jāklausās, kā sarunājas divi nemierīgi dzīvnieciņi mūsu krūtīs [pamatojuma p-t]. [Šiem 4 palīgteikumu veidiem nevar uzdot jautājumu...Un nav arī jāuzdod...]
 
 
ausīs skan: Damien Rice - Eskimo