Tiklīdz es atceros, sirdī pārtrūkst kāda vīle. Kamēr tā trūkst, es cenšos aizmirst [tiklīdz un kamēr ir saikļi]. Viņš apsēžas [vēsturiskā līdzskaņu mija d - ž, pārbauda pēc pagātnes] man blakus un smaida, līdz es sāku raudāt. Domas lūst neredzamās asarās [lūst - pārbauda pēc nirst]. Es vēlos, kaut man nebūtu jāceļas [kaut - saiklis]. Bet, ja palikšu, turpināšu slīkt [nosacījuma p-t]. Jo dziļāk es slīkstu, jo mazāk vēlos elpot [salīdzinājuma p-t]. Lai gan minūtes rit, zuzdamas [d par z - vēsturiskā mija] tumsā, mēs klusējam [pieļāvuma p-t]. Klusējam, jo jāklausās, kā sarunājas divi nemierīgi dzīvnieciņi mūsu krūtīs [pamatojuma p-t]. [Šiem 4 palīgteikumu veidiem nevar uzdot jautājumu...Un nav arī jāuzdod...]