nikēta's Journal

1:24pm: vai maldoties pa savas dvēseles un prāta izveidotajiem tuneļiem es neapmaldīšos, un nekļūšu par sava veida ieslodzīto Minotauru?

9:52pm: Man likās, ka situācijas, kurās ir divas labas draudzenes un viens pievilcīgs stiprā dzimuma pārstāvis jau ir pagājušas un izsmēlušas savas iespējas. Pagājis laiks, kad jācīnās vai jāvērpj intrigas ap kaut ko tik nenozīmīgu.

1:12pm: night fantasie
Es gribu, lai kāds ar tinti, uz mana ķermeņa uzrakstītu visskaistākos apcerējumus, romānus un dzejoļus.

11:14am: Runāt ar sevi pašu tik ilgi kamēr aizmiedz. Tad pēc mirkļa pamosties un saprast, ka runātājs esi tu pats.

1:40am: nodalja nr.5
( Brāļi lauvassirdis- 5. nodaļa. )

10:11pm: - kas ir ļaunāks par tīru mīlestību?
- neviltots naids
- un kas ir ļaunāks par neviltotu naidu?
- vienaldzība

12:55pm: Un muļķus mēs drīkstam tikai apskaust par spēju būt laimīgiem.

6:43pm: juutos vainiiga par to, ka esmu. par pagaatni, par to, ka nepietiek speeka un gribas paarveest tagadni pagaatnee.
ja cilvēkam sāp un tas ir visai daudz manis dēļ, jūtos par to atbildīga un cenšos to labot pat ja esmu tikai iemesls nevis cēlonis.
cilvēks nespēj vienlaikus mīlēt vienādi divus cilvēkus. var mīlēt ar cieņu, ar pienākuma sajūtu ar kaisli, bet patiesi mīlēt, bez nekādām tur piedevām( vai tieši otrādāk) var tikai vienu.
cilvēki, beidziet jel sevi mānīt.

2:38pm: Mūsdienās gudrs bērns nav nekas neparasts. Ir svarīgi viņu neizaudzināt ar "brīnumbērna" statusu, jo tas mazinās viņa nepatiku pret līdzīgiem cilvēkiem, viņam pieaugot.

4:13pm: pukjiites un glaasti no cilveeka, kas ir piedzeeries un izmisiigu meklee mierinaajumu kjermenii shkjiet daudz ljaunaak par ignoranci.

9:02pm: Suņi kas atgādina lapsas. Lapsas, kas atgādina suņus. Šajā pasaulē viss ir nojucis. Šī iemesla dēļ man ir bail.

2:06pm: Gribu apsēsties savam mīļotajam blakus mīkstā krēslā un turpat arī nosēdēt visu savu mūžu.
Visšausmīgākais laikam ir tas, ka man nemaz nav kauns par šo vēlmi.

10:29am: pāršķirstot vecumvecas skolas grāmatas atradu saburzītu lapiņu uz kuras reiz biju rakstījusi:

Koks ar sārtām sirdīm lapu vietā.
Tikai apgaismotie-
budas, nāvnieki un narkomāni
redz šo siržu koku.
Sirdis sireālas vīd
caur rietošiem saulstariem
un atspīd "parasto" cilvēku trulajās sejās.
Pastiepjas zaļa roka un noplūc augli.
Auglis- dvēsele, tiek sulīgi notiesāts,
jo meža driādas izsalkums ir svarīgs.
Massveida siržu un dvēseļu tirgus
piecas mūžības par jaunavas sirdi
divdesmit mūžības par mazuļa dvēsli.

10:25am: no kurienes gan nāk šī gaisma, kas iespīd manā sirdī un to plaši izgaismo? kas gan ir aizdzinis mākoņus, kas parasti jauc manu prātu?

8:01pm: Laiks, kad drīkstēju būt bērns ir pagājis un neizmantots.

7:25pm: Esmu pataloģiska mele, gluži kā Bodolīno. ar vienu atšķirību: viņš ir izdomāts, bet es nē, viņa meli lika tiem piepildīties, manējie rada problēmas.
Pirmoreiz klausos šo grupu. Apsveru iespēju patiešām doties uz koncertu.
Maza pildspalviņa ik pa mirklim iemirgojas monitora apakšā.

3:31pm: es tiešām nespēju saprast pa kuru laiku viss palika zaļš. kādas nedēļas pusotras laikā viss nomainījās no pelēku uz zaļu un iesmaržojās dōvainās jau aizmirstās smaržās.

2:08am: Cilvēkam ir vajadzīga mīlestība, jebkurā tās formā.

10:13pm: Vēlos, lai kāds man uzdāvina maigi rozā tulpi, kas smaržo pēc rabarberiem.

10:12pm: fragments no Eko- Bodolīno
-Kā ir vairāk: dzīvo vai mirušo?
-Mirušo ir vairāk, bet viņus nevar saskaitīt. Tāpēc, to, kurus varam redzēt, ir vairāk nekā to, kurus nevaram saskatīt.
-Kas ir spēcīgāks: dzīvība vai nāve?
-Dzīvība, jo, kad saule aust, tās stari ir spēcīgāki un spožāki nekā tad, kad tā, blāvi spīdēdama riet.
-Kā ir vairāk: jūras vai zemes?
-Zemes, jo arī jūra balstās uz zemes pamata.
-Kas bija pirmā:diena vai nakts?
-Nakts. Viss kas piedziemst, vispirms izveidojas klēpja tumsā un tikai pēc tam iznāk gaismā.
-Kura puse ir labāka: labā vai kreisā?
-Labā. Jo arī saule lec labajā pusē un virzās pa savu debesu ceļu uz kreiso pusi, un sieviete bērnu vispirms liek pie labās krūts.
-Kurš ir visplēsīgākais no zvēriem? iejautājās Dzejnieks
-Cilvēks.
-Kāpēc?
-Jautā to sev pašam. Arī tu esi plēsīgs zvērs, kas, varaskāres dzīts, grib atņemt dzīvību visiem citiem zvēriem.

10:02pm: Un atkal jau es esmu iemīlējusies nepareizajā. Vai pret to nav kādas potes? Un vai maz vajag? Laikam jau tās sāpes, kas rodas apzinoties mūsu vēlmju neiespējamību dara mūsu dzīvi "krāsaināku"
Tā sajūta, kad esi iemīlējies un šis cilvēks ir blakus ir neaprakstāmi brīnišķīga, bet kad viņš aiziet mēs itkā sabrūkam un izjūtam sāpīgas skumjas. It kā jau skaisti, turklāt pārejoši un tomēr šīs skumjas gribas nogremdēt kādā glāzē vai asiņu vannā.
Un jā, es žēlojos. Jā, es žēlojos, lai arī apzinos šī mirkļa unikalitāti un nepastāvību, apzinos, ka pēc dažiem gadiem šis cilvēks visdrīzākais man būs tikai atmiņas.
Nē, es neesmu nožēlojama, es esmu cilvēks.

9:41pm: Kad pazūd mirkļa burvība, šķiet pasaule sabrūk zem kājām un viss ieskaitot tevi pārvēršas pīšļos.

7:35pm: Varbūt es miršu jūrā
reiz kādā vakarā.
Tad lidos balta dūja
Uz tavu mājokli.
Pie tava loga steigsies
tad mana dvēsele.
Un tavās skavās slēgsies,
lai mirkli atpūstos.