(bez virsraksta)
Feb. 16., 2005 | 09:57 pm
Naktīs, lēkājot uz bumbas un truli blenžot preējās mājas logos, manī rakstās tāaaadi teksti, ka Prusts ar savām vārdu kreļļu košajiem stikliņiem un teikumu mozaīkām, Kafka ar sava ģenija nomoda neprāta piezīmēm vai Bariko ar vārdu miriādēm un noskaņu plūdenajām gaismēnām ir tikai pirmziemnieki!!!! Un tad....Kaut kur uz vakarpusi, kad esmu nolikusi pēdējo karoti trauku žavētājā un uzsildījusi ūdeni pudelītei, es atceros - bāc, bija taču kaut kas skaists, dziļš un pārvarīgs, kaut kas, ko mana durstīgā mēle neuzdrīkstētos nolinčot, kas tāds, ko tajā mirklī bija tik žēl pazaudēt :( Bet prom ir. Uz neatgriešanos. Un Zemes māte ir atgriezusies.