Tā tiešām no malas izskatās, ka jo racionālāks, praktiskāks, loģiskāks un visādi citādi apķērīgāks prāts, jo automātiski šis cilvēks ir bezjūtīgs, bez sirds? Visu motīvu pamatā jau ir tikai un vienīgi vēlme palīdzēt tiem, kam lēni aiziet un sabīdīt plānus tā, lai visiem ir labi un nav mūžību jāčakarējas un jāgaida. Bet kaut kā par sirsnīgo tiek nosaukts tas, kurš argumenta laikā izsaka personīgus apvainojumus un uzskaita sen aizgājušus notikumus, allaž par kaut ko gānās un diskutē par netaisnību pasaulē.