šodien tā pēcpusdienas drūzma baigi nomāca. līdz pašam vakaram.

šodien man bija mazītiņa zvaigžņu stunda

lietus mani izglāba un otrādi

lieku mūziku, lai nebūtu jādzird saruna. man pašai ko domāt

darbs rada prieku.

vieni uzdevumi par nākotni. tādas nav.

šodien kursa priekšā bija jāatzīstas savam pārim mīlestībā. un tā kā man šajā jomā ļoti veicas, ņēmu un apraudājos. fffffff. pēc tam sēdēju malā un kasīju elkoni it kā nekas nebūtu bijis.

šodien pasaules zvaigznes, kuras ir tik jaunas(!), nemaz nemotivē. vien norāda uz to, ka es savos gados vēl arvien esmu nekas.
daudz laimes, adele.

visa nauda apakšveļā. ho ho. tas kaut kā uzlabo garstāvokli. baigi neiet.

tas atgriežas. kā tāds liels melns mākonis.
tad vēl..bez brillēm viņš ir pavisam neglīts.

iekāpu jūrā. Tagad esmu slima. nais

ir tā itkā saule siltāk būtu sākusi sildīt

vecas tantes apsēdušas manas ceļojumu galerijas. a draugiem po. nais
socializēšanās ir viens liels darbs.

prāts gribēja aizbēgt no ķermeņa. vai dvēsele. lai kas tas arī būtu, es jutos iesprostota.
pat nekas nav jāpīpē. dīvainas domas tā pat.

mana zemes stunda(s) sāksies, kad iešu gulēt.
šovakar lasu par Šopenhaueru, pesimistu, kas dzīves beigās gandrīz kļuva par optimistu. Pievēršu acis uz viņa neiecietību pret sievietēm(vainosim viņa māti), bet viņam bija suns!! Vārdā Atma, kas bramīnu valodā nozīmē pasaules dvēsele
vēl joprojām, uzņemties jaunas rūpes par kādu suni, uzskatu par nodevību

Tu esi bez garantijas

šorīt tāda pusakla pārvietojos. vēljoprojām galvā dun. tas dēļ tās vienas stundas uz priekšu?
diena 50/50. Deinats nebija īpaši saprotoš. nu neko. nevienamnekasnavjāpierāda. nofilmējos pie trešā kursa viduvējības. posts ar to izglītības kvalitāti

šodien pirmo reizi sagrēkojos. izlīdu caur sētas caurumu, atpakaļ gāju caur ieeju. diena jauka + vēl noveicās

mājās no āfrikas. tagad miers un nebūs vairs ar nevienu jārunā.
sarkans deguns no saules

klusais februāris