mēs ar zemapziņu esam ļoti tuvas palikušas. vakar prātoju vai jau esmu un cik ļoti un kad sajukšu prātiņā un šonakt aizgāju pie tipa zobārsta, bet viņa pārvērtās par psihoterapeitu un vilināja no manis jautājumus kā es jūtos, ko atceros un tad man bija jānomaina ērtais datorkrēsls uz kura es griezos uz riņķi, pret mazu krēslu tā, ka es vairs neredzēju pāri letei pašu dakteri, bet viņa teica, lai neuztraucos. un tad es ar citiem bēgu no milzu ķirzakas, kas pa centru blandās.
Tad man piezvanīja artis un es protams pacēlu. Viņš teica, lai beidzot salaboju savu telefonu, bet es teicu kāda jēga, ja tu mani esi atstājis un nezvani, un tad mums bija strīds un viņš nolika klausuli. ar otru atslēgu es slepus ielauzos viņa dzīvoklī un viss bija tajās vietās kā atceros, tik vienā brīdī gulta bija apgāzta un kastēs bija eksāmenu lapas un tad viņš nāca augšā, es paslēpos aiz gultas un tad aizmuku? kādā sakarā?

- Tu visu proti! ir kas tāds ko tu nemāki?
- Jā. Sabiedriskās attiecības...