Mans pirmais velosipēds nebija ātrumnieks, ātrumniekus izgudroja mēnesi pēc tam, kad man uzdāvināja manējo un nākamajā vasarā visi pagalma bērni, ieskaitot manu māsu, braukājās apkārt ar super jaudīgiem nākotnes elektromobīļiem, kuriem bija 20 ātrumi, taisna stūre un uguns fontā uzraksti uz sāniem "TIGER" utml. Manu velosipēdu sauca "Pantēra" un tā stūre bija U veida formas un beidzās man acu augstumā. Pirmajā gadā ar es drīkstēju braukt tikai sava kvartāla robežās, pāri ielai braukt bija aizliegts, bet es par to nebēdāju, mans kvartāls bija gana liels, daudz trotuāriem un taciņām un zaļo zonu ar spēļlaukumu. Ikdienas apgaitā es iztēlojos tās dienas, kad varēšu braukt pāri ielai, es varēšu darīt visu ko sirds kāros. .. Jau nedēļu strādāju no mājām. Tas nav baigi veselīgi, bet esmu nonākusi pie divām būtiskām atziņām:
1)ja vēlies lielākas krūtis pieņemies mazliet svarā;
2)ja vēlies nomest liekos kg un Stokholmas diēta nepalīdz, iesaku iegādāties īpaši dārgu un lipīgu lūpuspīdumu.
Mans nākamais velosipēds bija sen kārotais ātrumnieks un tas svēra tonnu, toties tam bija taisna stūre ar lieliem ragiem sānos, un trīs ātrumi, kurus es nekad neizmantoju, jo katreiz mani pārņēma paniskas bailes no skaļajiem klakšķiem un sajūtas, ka velosipēds tūlīt pārlūzīs.