|
[Aug. 10th, 2004|01:18 am] |
mežā var atrast dīvainu mieru - tā ir atgiešanās pie zemapziņas impulsiem, kad tu sajūties vienots ar apkāri. ejot pa tik tikko saredzamām takām tu lūdz aizgādību senču dieviem un sajūti, kāda bija viņu dzīve. tevī iemiesojas zvērs, kas alkst nogalināt. spēks, ko tu iegūsti, ir savāds, viņš vilina ar savu necilvēcību un visvarenības sajūtu. taču es esmu civilizācijas auglis. viss, ko es esmu ņēmis no meža, man ir tur pat arī jāpamet. pretējā gadījumā var aiziet brutālā, nepamatotā agresijā. destrukcija destrukcijas pēc. es zinu, no kuras dzimtas nāk mans totēms. diez vai kāds to gribētu iepazīt. |
|
|
Comments: |
| From: | elvira |
Date: | August 10th, 2004 - 10:16 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tu esi pieaugušākais cilvēks, ko es pazīstu. Ne jau tādā nozīmē, kā "Mazajā Princī", bet labā. Nu, es nezinu, vai "pieaugušākais" ir tas īstais vārds, bet man vārdu krājums tāds pašvaks..
nez vai to tā var teikt vienmer. ir gadījies dzirdet arī pilnīgi pretējus viedokļus. ta sakot, viss tiek iepazīts salīdzinājumos (tiešs tulkojums no krievu parunas)
destrukcija destrukcijas pēc. hmm, interesants domu gājiens.
teorētiski tas nav iespējams, jo vinmēr it kā jābūt pamatam - kāpēc. taču es sāku apšaubīt šīs konstrukcijas loģiskumu.
šeit laikam vajadzetu samulst un teikt nē, nē. taču es to nedarīšu. paldies. | |