Visa pamatā, manuprāt, ir jautājums: “Kāda ir mana dzīves jēga?”. Pārējais - cīņa ar savām dabas dotajām īpašībām, ar savu ego, cīņa par dažādiem iekšējiem stāvokļiem (prāta skaidrība/apskaidrība, bezkaislīgais vērotājs u.t.t.), manuprāt, ir psiholoģiski vingrinājumi. Cilvēkam nebūs miera, kamēr viņš neizpratīs un neizjutīs visa notiekošā jēgu, nevis sekas. Cilvēka ego evolucionē. Jārod pielietojums arvien pieaugošajam ego. Manuprāt, ego jāattīsta un jāizmanto kā instruments absolūti altruistiskas iekšējās dabas iegūšanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja ego tieshaam kljuust tikai par vienu no instrumentiem, tad tieshaam to labaak attiistiit - kaa vienu no dziives instrumentaarija opcijaam. bet tas parasti censhas ienjemt domineejosho poziiciju. tas rada probleemu. un sheit rodas nepiecieshamiiba savu ego savaldiit, lai ieguutu iespeeju apluukot to no malas.

(Reply to this) (Parent)